Izglītojošas nodarbības par veciem mežiem - apodziņa mājvietu
8.oktobrī skolā pie
4.klašu skolēniem viesojās Latvijas Ornitoloģijas
biedrības pārstāve Agnese Gaile.
Stāstīja skolēniem - vecie meži ir dzīvi klimata risinājumi. To koki, atmirusī
koksne, putni un plēsēji veido noturīgu sistēmu, kas uzkrāj oglekli, uztur
bioloģisko daudzveidību un stabilizē ekosistēmas. Vecie meži palīdz Zemei
nepārkarst. Lieli, veci koki uzkrāj vairāk oglekļa, vecus mežus sauc par
oglekļa krātuvēm (angļu val.- carbon sinks).
Putniem, piemēram, dzeņiem un apodziņam, ir vajadzīgi veci meži kā mājas un barošanās vietas. Apodziņš ir sekundārais dobumperētājs, t.i., ligzdo koku dobumos, bet pats tos izkalt nespēj. Tad nu iespējas ir divas – vai nu gaidīt, kad koks kļūs tik vecs, lai dobums tajā iztrupētu pats, vai paļauties uz tiem, kas dobumus var izkalt – dzeņiem. Latvijā un arī citur mūsu reģionā nozīmīgākais apodziņu ligzdošanas koks ir apse. Apses aug ātri, tātad salīdzinoši ātri sasniedz tādu resnumu, ka kokā var izveidoties (vai tikt izveidots) dobums. Nav mirušu koku, nav dzeņu. Nav dzeņu, nav dobumu apodziņam.
Izvēlēts galvenais varonis apodziņš - Glaucidium passerinum, mazākā pūce no Latvijā 13 jebkad sastaptajām pūču sugām, kurš apdzīvo vecus mežus. Apodziņš ir plaukstas izmēra pūcīte.
Lai pieteiktu nodarbību, mums bija jāizpilda mājasdarbs - priekšnesums par vecu mežu un apodziņa tematu izmantojot sagatavotos mācību materiālus.
Pateicoties MI tika sacerēts dzejolis un izveidota dziesma, kuru visi 4.klases skolēni papildināja ar deju. Paldies tautisko deju kolektīva dalībniekiem un skolotājai Gitai Skudrai