9.a klases skolēnu Martas Virbules, Leonarda Bērziņa, Sofijas Špundzānes iespaidi Dziesmu svētku telpā konkursa “Mans dziesmu un deju svētku stāsts” apbalvošanā
16. oktobrī, mēs- Sofija, Marta un Leonards-piedalījāmies konkursa “Mans dziesmu un deju svētku stāsts” apbalvošanā Mežaparka dziesmu svētku telpā. Tā bija aizraujoša un neaizmirstama pieredze. Mēs ļoti priecājāmies par iegūto 2. vietu un iespēju būt daļai no pasākuma “Forums. Skolotājs–iedvesmotājs”. Klausoties deju kolektīvu vadītāju un koru diriģentu stāstus, sapratām, cik svarīgi ir iedvesmot citus un pašiem mācīties no apkārtējiem. Šī diena lika novērtēt ieguldīto darbu un sniedza motivāciju turpināt pilnveidoties.
Mūsu dziesmu un deju svētku stāsts
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem mēs, Aizkraukles novada vidusskolas deju kolektīvs "Anģis" un jauktais koris "De Cantare", gatavojāmies ļoti ilgi un rūpīgi. Kopā piedzīvojām daudz neaizmirstamu brīžu. Gatavošanās process nebija viegls, taču grūtības parādīja, cik nozīmīgi dziesmu un deju svētki ir latviešu kultūrai. Lai nokļūtu līdz svētku koncertam, neskaitāmas stundas trenējāmies- slodzi juta kājas, nogura balsis. Atbildība un stress raksturoja piedalīšanos skatēs, kur konkurence bija ļoti liela. Dejotājiem bieži vajadzēja iemācīties daudz ko no jauna, jo zīmējumi nemitīgi mainījās un tiem bija jāsakrīt pilnīgi precīzi. Nedēļu dzīvojot skolā kopā ar visiem Aizkraukles novada kolektīviem, pieredzējām īstu kopdzīvi – gulējām maz, gājām kopīgās dušās un dalījāmies ar visu, kas bija pieejams. Ne vienam vien matracis pazaudēja gaisu, tāpēc nācās iztikt ar atlikušo vai gulēt uz grīdas. Tērpus bieži vajadzēja gludināt tieši skolas gaitenī, jo telpas bija pilnas un nebija citas iespējas. Mēģinājumos laika apstākļi nesaudzēja – brīžiem lija spēcīgs lietus, brīžiem valdīja neizturams karstums. Reiz pat uznāca spēcīgs negaiss, un zibens iespēra stabā pie paša stadiona, tādēļ koncerts tika atcelts. Tas radīja lielu satraukumu, bet vienlaikus parādīja, cik neparedzami un īpaši šie svētki ir. Visi bijām noguruši, taču priecīgi. Dejojot kāds pakrita, dziedot dažs labs pat paģība, tomēr mēs turējāmies kopā un devāmies uz priekšu- uz svētku kulmināciju. Es esmu dejotājs kolektīvā “Anģis” , bet spēcīgākās emocijas jutu tad, kad mūsu koncerti jau bija aiz muguras- Dziesmu svētku estrādē.
Noslēguma koncertā jauniešiem, skolotājiem, skatītājiem bira asaras. Šķita, ka visa Latvija elpo vienā ritmā, mūs visus vienoja spēcīga kopības sajūta. Šis brīdis apliecināja, ka katra sviedru un noguruma pilnā diena bijusi vērtīga. Mēs esam pateicīgi par iespēju piedalīties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas mācīja, cik daudz var sasniegt ar neatlaidīgu darbu, un saprast, ka tradīcijas jauniešus vieno ar visu latviešu tautu. – tikai milzīgs un neatlaidīgs darbs vieno paaudzes un dāvā neaizmirstamas emocijas.