Ojāra Vācieša piemiņas nedēļa Aizkraukles novada vidusskolā
Te nu mēs esam.
Debess no perlamutra,
tā ir tā gliemežnīca,
kas pāri.
Un te mums ir jākļūst
par pērlēm.
(O.
Vācietis.)
Ceļu pie talantīgā rakstnieka Ojāra Vācieša mūsu skolā esam gājuši dažādos laikos un atšķirīgi.
Septembrī 9.a klase kopā ar audzinātāju Rudīti Ratņiku gāja uz Gaujas ieteku jūrā. Tā, kā zināms, ir Carnikavā . Tur netālu ir pēdējais kalns, kurā uz mūžiem gribēja palikt Ojārs Vācietis. 9.a klase pabija dzejnieka atdusas vietā Carnikavas kapsētā, lasīja dzeju, pieminēja.
Oktobrī mēs lasījām dzeju un iepazinām jubilāru, kuram 13. novembrī 90. dzimšanas diena. Patriotiskās nedēļas konkursā mēģinājām izprast, ko O. Vācietis aizstāvēja, kas viņam visvairāk nepatika. Izlasījām dzejoļos par naidu pret karu, mīlestību uz dzimteni, upi Gauju, Rīgu un mīļoto meiteni. Dzejas motīvus un simboliskos tēlus ietvērām zīmējumos un stāstījumos. Daļa radošo darbu ir aplūkojama 2. stāva izstādē.
1983. gada 28. novembrī dzejnieks aizgāja mūžībā, bet mūsu 12. klases skolnieces šajā datumā viņu atsauca atmiņā, parādot dzejas uzvedumos, ka talantīgais autors ir saprotams, interesants mūsdienu jauniešiem. Skolnieces runāja dzeju no galvas, iesaistīja skaņas un kustības.
Tiekoties skolas bibliotēkā pie apaļā galda, gan ”aktrisēs”, gan skolotājās bija radies daudz pozitīvu, vārdā saucamu emociju.
Paldies par darbu visiem, kas veidoja radošuma pērles!
 |  |
Skolotāja Salzemniece