Pozitīvā bērna disciplinēšana

            Pieņemts uzskatīt, ka vārds „disciplīna” apzīmē ļoti stingru un nepiekāpīgu attieksmi pret bērnu, bargus sodus nepaklausības gadījumā, arī kliegšanu un sišanu. Taču tā domāt ir vecmodīgi! Disciplīna var izpausties arī ļoti pozitīvā un bērnu stimulējošā veidā.

Lai bērns justos droši un pilnvērtīgi attīstītos, viņam vajadzīga vecāku mīlestība un arī disciplīna. Jā, jā, tieši disciplīna, nevis bērna audzināšanas palaišana pašplūsmā veicina veiksmīgas un par sevi pārliecinātas personības attīstību. Jautājums tikai, ko vecāki saprot ar vārdu „disciplīna”. Kliegšana, bērna raustīšana vai cita veida fiziska ietekmēšana nav labs paraugs disciplīnai. Tieši pretēji — sišana, pēršana un kliegšana veicina to, ka bērnam izveidojas negatīvs paštēls. Tāpēc pamēģini šādus ieteikumus, lai disciplinētu savu bērnu:

•    Ja bērns mēģina atgriezt gāzi, saplēst burku vai paveikt citu darbību, kas apdraud viņa drošību, aizved viņu prom no nedrošām lietām vai vietām. Piedāvā vietā citu — drošu — rotaļlietu, ar ko spēlēties.

•    Sniedz bērnam tādas izvēles iespējas, ar kurām varat sadzīvot, piemēram, tagad palīdzi uzklāt galdu un pēc tam vari iet laukā spēlēties, vai tu vari neklāt galdu un neiet laukā spēlēties. Svarīgi bērnam dot ne vairāk kā divas izvēles, lai viņš neapjūk, piemēram, tu vari vilkt rozā zeķītes vai baltās zeķītes.

•    Bērni dažreiz niķojas, lai panāktu tavu uzmanību. Nepadodies viņiem. Ignorē šādu bērna uzvedību, ja vien viņš nenodara sev pāri.

•    Pasaki savam bērnam, ka dusmojies par viņa uzvedību, nevis uz viņu kā bērnu. Piemēram, „Man ļoti nepatīk, ka tu neesi sakārtojis istabu”, nevis „Tu esi ļoti nekārtīgs!”. Vai arī — „Man šķiet, ka tāda rīcība ir muļķīga”, nevis „Tu nu gan esi muļķis!”.

•    Par noteikumu pārkāpšanu neatļaujiet bērnam skatīties TV, rotaļāties laukā vai runāt pa telefonu.

•    Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, ar to nevīžīgi un nežēlīgi spēlējoties, nepērc vietā jaunu. Lai viņš mācās saprast tās vērtību.

•    Ja bērns sagrēkojies, liec, lai viņš sēž krēslā un neceļas no tā tikpat minūtes, cik viņam ir gadu (piemēram, četras minūtes, ja bērnam ir četri gadi). Novieto šo krēslu garlaicīgā, taču bērnam drošā vietā.

•    Ja bērns kliedz, maigi, bet stipri turi viņu sev klēpī un pašūpo, līdz viņš nomierinās.

•    Praktizējiet to, ko paši sludināt un mācāt. Bērni vislabāk mācās no jūsu piemēra. Tu vari simtiem reižu stāstīt bērnam, ka nedrīkst šķērsot ielu, degot sarkanajai gaismai, bet, ja bērns vienu reizi redzēs, ka tu pats nesagaidi iedegamies zaļo gaismu, visas tavas gudrās runas būs vējā.

•    Izstrādājiet ģimenes noteikumus kopā, ieklausoties arī bērna viedoklī. Pieliec tos visiem labi redzamā vietā. Ja bērns vēl neprot lasīt, atzīmē tikai pašus svarīgākos noteikumus, un, lai bērns tos atpazītu, kopā uzzīmējiet ilustrāciju katram no šiem noteikumiem.

•    Pēc iespējas vairāk saki bērnam labas lietas, uzslavē viņu. Bērnam jāzina, ne tikai ko viņi izdara slikti vai nepareizi, bet arī ka viņi izdara labi un slavējami.

Materiāls tapis sadarbībā ar Džimbu — portālu bērnu drošībai, www.dzimba.lv


Mēs palīdzam ikvienam bērnam.

Mums darbs ir mīlēt.Tā kā skudrai uz pleciem smilgu- baļķi nest un upi, kura maldās mežos, aiz rokas līdz pat jūrai vest.Mans darbs ir mīlēt.Un nevienu no neviena nešķirot.(Leons Briedis)

Izglītības likuma vadlīnijas nosaka, ka izglītībai kā tādai jābūt iekļaujošai, un iekļaujoša skola ir vieta, kur visi jūtas labi, droši un var līdzdarboties.Lai kā arī formulētu problēmu- klīniski vai pedagoģiski- ar bērnu darboties mēs varam tikai ar pedagoģiskām, logopēdiskām un psiholoģiskām metodēm. A. Einšteins ir teicis:”Lai bērns attīstītos, ir nepieciešama fiziski un emocionāli droša un iekļaujoša vide,kur vien iespējams, izziņu jāveido par pārdzīvojumu, ir jāiet no sasnieguma uz sasniegumu.Tas ir pamats motivācijai.”

Mācību procesa īpatnības, strādājot ar skolēnu, kuram ir nepieciešamas atbalsts, ir spilgti izteikta skolēna aktīva darbība,mācību priekšmeta pasniegšanas saistība ar dzīvi,dažādu sajūtu stimulēšana apkārtējās vides izzināšanā,nepārtrauktas atkārtošanas princips un mācību diferencēšana un individuālas pieejas nodrošināšana.

 Atbalstu skolēni saņem mācību priekšmeta apguvē,mācīšanās prasmju attīstīšanā,paškontroles un uzvedības uzlabošanā,individuālo resursu izziņā,atmiņas, uzmanības, domāšanas u.c. izziņas procesu attīstīšanā,tēlainās domāšanas attīstīšanā,saskarsmes prasmju un integrācijas veidošanā.

                  Speciālais pedagogs- logopēds M.Broka

0

     .